Kā palielināt augsnes auglību, stādot sinepes un citus zaļmēslus

Augsnes auglības samazināšanās negatīvi ietekmē visu dārzeņu un augļu kultūru ražu. Un dekoratīvie augi, gan viengadīgie, gan daudzgadīgie, augoši uz noplicinātas augsnes, attīstās vāji un nepievilcīgi. Pēc ekspertu domām, šajā situācijā nav iespējams iztikt bez sistemātiskas organiskā un organiskā minerālmēslu izmantošanas personīgajā zemes gabalā.

Zaļais mēslojums bioloģiskās lauksaimniecības cienītājiem

Viens no lētākajiem un tajā pašā laikā efektīvākajiem veidiem, kā bagātināt augsni ar humusu, minerālvielām, mikroelementiem un citām stādījumiem noderīgām vielām, ir zaļmēsli. Zaļmēslu sēšana platībās, kas ir brīvas no galvenajām kultūrām vai atstātas papuvē, pilnībā aptur zemes iznīcināšanas procesus un īsā laikā atjauno auglību.

Sinepes pieder pie agrīnās nogatavošanās zaļmēslu kultūrām. Tikai 50-60 dienu laikā veģetatīvā masa iegūst vajadzīgo apjomu. Sinepju pļaušana tiek veikta vai nu pirms ziedēšanas sākuma, vai pēc tam, kad stādījumos parādās pirmie ziedošie ziedi.Jebkurā gadījumā sinepju sinepes, tāpat kā citi zaļmēsli, ir jānovāc pirms stādu sēšanas.

Pēc tam, kad sēklas ir izkaisītas, tās ar grābekli iestrādā augšējā slānī. Tā rezultātā sinepju sēklas atrodas 1 līdz 2 cm dziļumā, ātri dīgstot. Mitrā augsnē un augsnes temperatūrā virs +14°C stādi parādās 3-6 dienu laikā. Aukstā laikā un sausuma apstākļos, kad nav iespējams organizēt stādījuma laistīšanu, piemēram, sausā rudens laikā, stādi parādās 10.-12. dienā.

Sinepju priekšrocības dārzā

Kā priekštecis baltās sinepes, melnās sinepes (franču valodā), dzeltenās sinepes izmanto visu augu stādīšanai, izņemot krustziežu dzimtai piederošos (visu veidu kāpostus, rāceņus, redīsus u.c.). Pirms kāpostu dārzeņiem var sēt labību vai pākšaugus, zaļmēslu kultūras, kā arī griķus vai facēliju.

Pēc sinepju zaļumu uzaršanas, pat ja tie pa ziemu ir daļēji sairuši, augsne tiek bagātināta ar vermikompostu, pilnu NPK kompleksu un mikroelementiem. Vienreizēja zaļā mēslojuma izmantošana daļēji aizstāj kūtsmēslu un humusa izmantošanu.

Un, ja jūs veicat zaļmēslu vairākas reizes sezonā, pēc pļaušanas secīgi sējot jaunu sēklu partiju un iestādot iepriekšējo zaļmēslu (ik pēc 60 dienām), tad jūs varat iztikt bez kūtsmēslu, kūdras vai komposta izmantošanas. Šajā gadījumā vislielāko efektu panāk dārznieki, kuri stāda dažādām ģimenēm piederošas kultūras, piemēram, baltās sinepes, lēcas un facēliju vai franču sinepes, lupīnu un griķus.

Blīvi augošas sinepes ar strauji attīstošu sakņu sistēmu nedod iespēju attīstīties visu veidu nezālēm, vai tās būtu portulakas, nātres, sējas dadzis, sinepes, govju pastinaki vai latvāņi.

Augos ir arī spēcīgi gaistoši savienojumi, tostarp sinepju eļļa un fitoncīdi, kas attīra augsni dārza dobēs no fitopatogēniem un rada nelabvēlīgus apstākļus augsnes kaitēkļu (nematožu, klikšķvaboļu, stiepļu tārpu u.c.) darbībai.

Biezs apstādījumu zemsedzes slānis novērš barības vielu izskalošanos dziļākajos slāņos un aizsargā augsnes virskārtu no iznīcināšanas laika apstākļu ietekmē. Ziemās ar maz sniega ir īpaši svarīgi, lai objektā būtu mulčas slānis, kas neļauj augsnei sasalst līdz lielam dziļumam un mitruma iztvaikošanas.

Sinepju garie sakņu dzinumi viegli iesūcas dziļi zemē, barības meklējumos uz virsmas iznesot grūti sasniedzamos fosfora un citu minerālvielu savienojumus. Pēc pļaušanas atlikušās saknes un ieaugušie apstādījumi sadalās 3 nedēļu laikā, bagātinot dobes ar bioloģiski pieejamām fosfātu formām, un sakņu caurdurtā augsne kļūst strukturēta (irdena, mitrumizturīga un elpojoša).

Sinepes stāda rudenī

Pēc ražas novākšanas un galotņu un augu atlieku noņemšanas augsni dobēs izrok un izlīdzina ar grābekli. No aršanas var izvairīties kultivētās un strukturētās augsnēs, kuras var irdināt tikai ar grābekli.

Sinepju sēklas vai jebkurš cits atlasīts zaļmēsls tiek vienmērīgi izkaisīts pa laukuma līdzeno virsmu, manuāli vai izmantojot sējmašīnu. Stādāmā materiāla patēriņa norma ir 0,2 - 0,3 kg uz simts kvadrātmetriem.

Ja jūsu vietnē ir pārmērīgi izplatījušās ļaunprātīgas nezāles, piemēram, aunazāles, portulaks, kviešu zāle, strutene, pienenes utt., Sēklu patēriņa līmenis tiek dubultots. Biezs zaļmēslu paklājs neļauj izlauzties cauri pat spēcīgākajām nezālēm, jo ​​sinepju sakņu sistēma, kas viegli iekļūst augsnes apakšējos apvāršņos, nomāc nevēlamo augu saknes.

Tāpat jāpalielina sinepju sēklu patēriņš gadījumos, kad kultūraugus kārtējā sezonā smagi bojājušas slimības un kaitēkļi. Sinepju sakņu izdalītie fitoncīdi un ēteriskās eļļas kavē patogēnās mikrofloras un augsnes kaitēkļu vitālo darbību, būtiski samazinot bīstamo mikrobu, sēnīšu un baktēriju, kā arī kukaiņu kāpuru skaitu.

Sinepes dārzniekam nav nepieciešamas, izņemot augu laistīšanu sausā laikā - reizi 5-6 dienās. Līdz stabilām salnām izaudzētā veģetatīvā masa saglabāsies uz augsnes virsmas, saglabājot sniega segu un pasargājot augsni no erozijas.

Pavasarī, pēc sniega kušanas, jums vajadzēs izrakt dobes ar smagu augsni. Vieglās augsnes pavasarī būs rūpīgi jāatslābina.

Mēģiniet iestādīt sinepes uz brīvajām dobēm, un nākamajā sezonā jūs novērtēsiet zaļmēslu iedarbību!